speciālists
speciālists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | speciālists | speciālisti |
Ģen. | speciālista | speciālistu |
Dat. | speciālistam | speciālistiem |
Akuz. | speciālistu | speciālistus |
Lok. | speciālistā | speciālistos |
speciāliste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | speciāliste | speciālistes |
Ģen. | speciālistes | speciālistu |
Dat. | speciālistei | speciālistēm |
Akuz. | speciālisti | speciālistes |
Lok. | speciālistē | speciālistēs |
spec. saīsinājums
1.Cilvēks, kam ir zināšanas, iemaņas, prasme (kādā specialitātē); profesijas pārstāvis.
PiemēriMana metode – izveidoju idejas konceptu un ļauju zinošiem speciālistiem realizēt.
- Mana metode – izveidoju idejas konceptu un ļauju zinošiem speciālistiem realizēt.
- Tāpēc – cepuri nost Latvijas sakaru speciālistu priekšā!
- Pēc laika sāpes pārgāja, tomēr sirds bija nemierīga, un es nolēmu apmeklēt mugurkaula speciālistu.
1.1.Cilvēks, kam ir labas zināšanas, liela pieredze (kādā nozarē).
Avoti: TWN, LLVV, i2
Korpusa piemēri:šeit