šuvējs
šuvējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šuvējs | šuvēji |
| Ģen. | šuvēja | šuvēju |
| Dat. | šuvējam | šuvējiem |
| Akuz. | šuvēju | šuvējus |
| Lok. | šuvējā | šuvējos |
šuvēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šuvēja | šuvējas |
| Ģen. | šuvējas | šuvēju |
| Dat. | šuvējai | šuvējām |
| Akuz. | šuvēju | šuvējas |
| Lok. | šuvējā | šuvējās |
Cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojas ar apģērba šūšanu.
PiemēriTev jāuzšuj kostīms, šuvēju jau sarunāju.
- Tev jāuzšuj kostīms, šuvēju jau sarunāju.
- Malvīne bija tērpu šuvēja Operā.
- Tikai kurlmēmā meita, par šuvēju izmācījusies, tur dzīvo.
- Mamma palīdzēja, piestrādājot par šuvēju, un es bieži sēdēju blakus, kad viņa šuva vai kāda kliente pielaikoja kleitu.
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit