šuveklis
Lietojuma biežums :
šuveklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
Priekšmets (piemēram, apģērbs, tā daļa, tekstilija), ko tajā brīdī šuj vai izšuj.
PiemēriViņa sieva ar šuvekli klēpī sēdēja pie krāsns; kad es iegāju, viņa piecēlās.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit