amats
amats vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | amats | amati |
| Ģen. | amata | amatu |
| Dat. | amatam | amatiem |
| Akuz. | amatu | amatus |
| Lok. | amatā | amatos |
1.Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās — dažādu izstrādājumu ražošana ar rokām, izmantojot vienkāršus darba rīkus.
Stabili vārdu savienojumiNodot amatā.
Stabili vārdu savienojumi
- Nodot amatā novecojis — sūtīt mācīties amatu.
2.Jebkurš kvalificēts darbs: nodarbošanās, profesija, arods.
Saistītās nozīmesnodarbošanās, profesija, specialitāte
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
nodarbošanās1 — Profesija, amats (kādam).
profesija1 — Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
specialitāte1 — Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
Hiponīmi
arods1 — Amats; speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
baznīckungs1 — Garīdznieks (parasti katoļu).
cienīgtēvs1 — Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
deputāts1 — Persona, kas ievēlēta kādā valsts varas institūcijā.
Dieva kalps1 — garīdznieks.
draudzes gans1 — mācītājs.
Dvēseļu gans1 — garīdznieks.
garīdznieks1 — Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs.
Garīgais tēvs1 — garīdznieks.
Kulta kalpotājs (retāk kalps)1 — reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
mācītājcienīgtēvs1 — Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
mācītājs1 — Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
modelis3 — Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā; cilvēks, kas pozē māksliniekam.
modelis3.1 — Apģērbu modeļu demonstrētājs.
pētnieks1.1 — zinātnieka amata nosaukums.
pozētājs1 — Modelis; cilvēks, kas nedabiski, neīsti izturas, izliekas.
Saistīts ar
profesionālis1 — Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
speciālists1 — Cilvēks, kam ir zināšanas, iemaņas, prasme (kādā specialitātē); profesijas pārstāvis.
Stabili vārdu savienojumiAmata brāļi.
Stabili vārdu savienojumi
- Amata brāļi — cilvēki ar vienādu profesiju; vienas amatnieku cunftes locekļi, amata meistari.
3.Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
Stabili vārdu savienojumi.
Stabili vārdu savienojumi
- Strādāt amatu apvienošanas (arī savienošanas) kārtībā, arī strādāt, savienojot amatus — strādāt divās (vai vairākās) darbā vietās.
Tulkojumiposition, post, berth, office, spot, billet
Tulkojumi
4.vēsturisks Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); cunfte, brālība.
Stabili vārdu savienojumiAmata dzīres. Amata galdi.
Stabili vārdu savienojumi
- Amata dzīres vēsturisks — cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā.
- Amata galdi vēsturisks — katrai cunftei ierādīti galdi pilsētas tirgus laukumā, kur amata meistari tirgoja savu produkciju un pieņēma pasūtījumus.
- Amata grāmata vēsturisks — grāmata, kurā tika ierakstīti cunftes sapulču lēmumi, reģistrēti vadības vēlēšanu rezultāti, ziņas par jaunu locekļu uzņemšanu cunftē, mācekļu pieņemšanu un atlaišanu pēc apmācības.
- Amata kāzas vēsturisks — cunftē uzņemtā jaunā amata meistara kopējs mielasts ar pārējiem amata meistariem - amata brāļiem.
- Amata kungi vēsturisks — īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei.
- Amata lāde vēsturisks — kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- Amata meistars vēsturisks — cunftes loceklis, kas ieguvis tiesības ierīkot savu amatnieka darbnīcu vai patstāvīgi vadīt amata darbus tajā nozarē, kurā savu kvalifikāciju pierādījis pārbaudījumā.
- Amata nauda vēsturisks — zemnieku nodevas Livonijas ordeņa un bīskapu ierēdņiem par pagasta dzīru rīkošanu, ko bieži sauca arī pēc tā ierēdņa amata nosaukuma, kam bija tiesības to ievākt (mestra, komtura, fogta, staļļmeistara, galda brāļu, skrīvera nauda u. c.).
- Amata puisis vēsturisks — amata meistara māceklis, kas 2-6 gadus apguva amatu, lai kļūtu par zelli.
- Amata rotas vēsturisks — Rīgas pilsētas karaspēka vienības viduslaikos, kuras tika komplektētas no amatnieku cunfšu locekļiem.
- Amata rullis vēsturisks — amatnieku cunftes vai ģildes statūti.
- Amata sulainis vēsturisks — amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju.
- Amata tiesa vēsturisks — zemākā tiesu instance amatnieku lietās Rīgā viduslaikos.
- Amata vecākie vēsturisks — cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa.
- Amata zaķi vēsturisks — amatnieki, kas nebija amatnieku cunfšu locekļi un slepeni nodarbojās ar kādu amatu.
- Amata zvērests vēsturisks — svinīgs solījums, kas bija jādod amatpersonai, stājoties amatā.
Stabili vārdu savienojumiAmats rokā. Zagt amatu.
Stabili vārdu savienojumi
- Amats rokā — saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- Zagt amatu apvidvārds — slepus vērojot, apgūt amata prasmi (pie meistara).
Avoti: LLVV, Lo, LE1, MiV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Ieteicu atteikties no direktora amata un uzņemties vietnieka pienākumus.
- Varbūt augstskolu pabeigušie, kuri tagad strādā labos amatos.
- «Kad stājos amatā, man bija divas iespējas.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.