mācītājcienīgtēvs
mācītājcienīgtēvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mācītājcienīgtēvs | mācītājcienīgtēvi |
| Ģen. | mācītājcienīgtēva | mācītājcienīgtēvu |
| Dat. | mācītājcienīgtēvam | mācītājcienīgtēviem |
| Akuz. | mācītājcienīgtēvu | mācītājcienīgtēvus |
| Lok. | mācītājcienīgtēvā | mācītājcienīgtēvos |
Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
Saistītās nozīmescienīgtēvs, dieva kalps, draudzes gans.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
cienīgtēvs1 — Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
dieva kalps1 — Garīdznieks.
draudzes gans1 — Mācītājs.
dvēseļu gans1 — Garīdznieks.
garīgais tēvs1 — Garīdznieks.
kulta kalpotājs (retāk kalps)1 — Reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
garīdznieks1 — Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs.
baznīckungs1 — Garīdznieks (parasti katoļu).
mācītājs2 — Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
Hiperonīmi
amats2 — Jebkurš kvalificēts darbs: nodarbošanās, profesija, arods.
darbs2.3 — Tas, kas jāprot un jāveic noteiktas profesijas speciālistam; profesija, arods.
melnsvārcis1 — Tāds, kam melni svārki vai melna spalva, piem., strazds; mācītājs.
nodarbošanās1 — Profesija, amats (kādam).
profesija1 — Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
specialitāte1 — Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
Avoti: LLVV