mācīšana
mācīšana sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mācīšana | mācīšanas |
| Ģen. | mācīšanas | mācīšanu |
| Dat. | mācīšanai | mācīšanām |
| Akuz. | mācīšanu | mācīšanas |
| Lok. | mācīšanā | mācīšanās |
1.Zināšanu, informācijas vai praktisku iemeņu sniegšana (kādam); attiecīgo paņēmienu, pasākumu kopums.
PiemēriEs nolēmu, ka savu mūžu veltīšu bērnu audzināšanai un mācīšanai.
- Es nolēmu, ka savu mūžu veltīšu bērnu audzināšanai un mācīšanai.
- Baleta mācīšana mani plosīs, bet bērnu vingrināšana mani ielīksmos.
- Un tavas skolotāja prasmes, jā, šajās dienās tu būsi viņas skolotājs, kas nolīgts vēstures mācīšanai.
- Līdz 20. gadsimta 80. gadiem galvenokārt tiek runāts par latviešu valodas mācīšanas metodiku, savukārt 20. gadsimta 90. gados – par latviešu valodas mācību metodiku.
1.1.Panākšana, ka dzīvnieks izturas noteiktā veidā; dresēšana.
PiemēriMan ir pieredze suņu mācīšanā, bet ar vidusāziešiem nav bijusi saskarsme....
- Man ir pieredze suņu mācīšanā, bet ar vidusāziešiem nav bijusi saskarsme....
- Suņa mācīšana nav suņa mocīšana.
2.Padomu, norādījumu došana, pamācīšana.
PiemēriNemitīgā kontrole, mācīšana dzīvot- iedomājos, kas notiktu, ja mēs būtu kopā ikdienā.
- Nemitīgā kontrole, mācīšana dzīvot- iedomājos, kas notiktu, ja mēs būtu kopā ikdienā.
- Tā nav mācīšana dzīvot- tas ir fakts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit