meistars
Lietojuma biežums :
meistars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
meistare sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kam ir izcila prasme kādā nozarē, kvalificēts strādnieks vai amatnieks.
2.Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
Stabili vārdu savienojumiMaiņas meistars. Meža meistars.
3.Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
Saistītās nozīmesmākslinieks, lietpratējs, lietpratis, zinātnieks.
Stabili vārdu savienojumiKrāsu (arī otas) meistars. Skaņu meistars.
3.1.Kādā darbā, darbībā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
4.vēsturisks Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā; cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
4.1.Trešā iesvētīšanas pakāpe masonu ložā.
Cilme:No vācu Meister, kam pamatā latīņu vārds magister ‘skolotājs, priekšnieks’.
Avoti: LLVV, MrJ, MLVV, TWN
Korpusa piemēri