Paplašinātā meklēšana
Meklējam meistars.
Atrasts vārdos (63):
- meistars:1
- aumeistars:1
- būmeistars:1
- bādmeistars:1
- būrmeistars:1
- būvmeistars:1
- dižmeistars:1
- hofmeistars:1
- kormeistars:1
- locmeistars:1
- pucmeistars:1
- ritmeistars:1
- toņmeistars:1
- vecmeistars:1
- meistarsakne:1
- amatmeistars:1
- brīvmeistars:1
- lielmeistars:1
- pastmeistars:1
- rentmeistars:1
- skolmeistars:1
- stalmeistars:1
- stiķmeistars:1
- traļmeistars:1
- vahtmeistars:1
- valdmeistars:1
- meistarstiķis:1
- baletmeistars:1
- brandmeistars:1
- kalējmeistars:1
- kapelmeistars:1
- mašīnmeistars:1
- palīgmeistars:1
- policmeistars:1
- ratīnmeistars:1
- staļļmeistars:1
- vijoļmeistars:1
- balletmeistars:1
- birģermeistars:1
- bordiņmeistars:1
- kapellmeistars:1
- sviestmeistars:1
- tīmekļmeistars:1
- balbiermeistars:1
- brendīnmeistars:1
- koncertmeistars:1
- kvartīrmeistars:1
- landhofmeistars:1
- mūrniekmeistars:1
- policijmeistars:1
- meistarsacīkstes:1
- brendvīnmeistars:1
- galdniekmeistars:1
- kurpniekmeistars:1
- maizniekmeistars:1
- pulksteņmeistars:1
- pulkstīnmeistars:1
- meistarsacensības:1
- ceremonijmeistars:1
- virsbirģermeistars:1
- justicbirģermeistars:1
- ģenerālkvartīrmeistars:1
- ģenerālfeldcechmeistars:1
Atrasts vārdu savienojumos (12):
Atrasts skaidrojumos (67):
- adepts Alķīmijas meistars.
- brīvmeistars Amatā (cunftē) neuzņemts amatnieka meistars.
- amatmeistars Amatnieks, amata meistars.
- Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
- balletmeistars Baletmeistars.
- prokonsuls Birģermeistars (piemēram, Rīgas rātē).
- boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies Vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
- būmeistars Būvdarbu meistars.
- būmeisters Būvdarbu meistars.
- būvmeistars Būvdarbu meistars.
- prarabs Ceļa meistars.
- amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju; vienas amatnieku cunftes locekļi, amatu meistari; šajā kārtā pēc meistarstiķa izgatavošanas varēja uzņemt zeļļus.
- kvartīrmeistars Dažās armijās - persona, kas vada štāba operatīvo nodaļu (ģenerālkvartīrmeistars).
- galdniekmeistars Galdnieka amata meistars.
- aumeisters Galma meistars; audzinātājs, skolotājs.
- Daidals grieķu mitoloģijā - prasmīgs meistars, arhitekts un tēlnieks, kas Krētas salas valdniekam uzbūvē slaveno labirintu.
- armārijs Ieroču meistars; bibliotekārs, baznīcas vai klostera grāmatu pārzinis.
- ass Izcils lietpratējs, izcils meistars kādā jomā.
- štukalnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukants Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukavnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukelnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukmeisteris Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- kalējmeistars Kalēja amata meistars.
- kapellmeistars Kapelmeistars.
- katlenieks Katlu izgatavošanas un remontu meistars.
- katlinieks Katlu izgatavošanas un remontu meistars.
- katllāpis Katlu remonta meistars, katlu lāpītājs.
- cukurbeķeris Konditorejas izstrādājumu gatavošanas meistars.
- maitre Kungs, saimnieks, īpašnieks, skolotājs, meistars.
- kurpniekmeistars Kurpnieka amata meistars.
- meiklers Labs, zinīgs (kāda aroda) pratējs; meistars.
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- rotkalis Lietišķās mākslas meistars, kas gatavo rotas lietas (parasti no metāla).
- dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
- maizniekmeistars Maizes cepšanas meistars.
- mozaiķis Mākslinieks (arī meistars), kas veido mozaīku.
- maiņas meistars meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
- maître meistars, skolotājs.
- metrs meistars; skolotājs, audzinātājs.
- Peucedanum ostruthianum meistarsakne.
- mūrniekmeistars Mūrnieka amata meistars.
- policmeistars Policijmeistars.
- timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem.
- magister Priekšnieks, meistars, skolotājs.
- ummākars Pulksteņlabotājs; pulksteņmeistars.
- pulksteņtaisītājs Pulksteņmeistars.
- pulkstīnmeistars Pulksteņmeistars.
- ūmākers Pulksteņu labotājs, pulksteņmeistars; ūrmākers.
- ūrmākers Pulksteņu labotājs, pulksteņmeistars.
- justicbirģermeistars Rēvelē (Tallinā) 1687.-1710. g., tas birģermeistars, kas pastāvīgi vadīja rātes sēdes, kad tā darbojās kā pilsētas tiesa.
- Kusars va Husass rietumsemītu mitoloģijā - dievs - kultūrvaronis, amatnieks, galvenokārt kalējs un ieroču meistars, minēts tekstos jau 3. gt. p. m. ē.
- ritmeisters Ritmeistars.
- Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.).
- rēdenieks seglinieks, zirglietu meistars.
- rēdnieks Seglinieks, zirglietu meistars.
- siksnenieks Seglinieks, zirglietu meistars.
- vijoļvirtuozs Slavens vijolspēles meistars.
- konētabls staļļmeistars, viduslaikos viens no augstākajiem virsniekiem.
- MFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP augstākā radošā kvalifikācija - meistars, ko īpašos gadījumos piešķir fotomāksliniekiem, kuriem ir 2 iepriekšējie tituli - AFIAP un EFIAP.
- TDM Tautas daiļamata meistars.
- čūsku dīdītājs triku meistars (īpaši Indijā), kas uzstājās ar čūsku (parasti kobru), ko viņš "apbur", spēlējot flautu.
- valdmeisters Valdmeistars.
- UEFA kauss vienas no Eiropas kausa izcīņas trim gadskārtējām futbola meistarsacīkstēm; divas pārējās ir: Eiropas valstu čempionu kausa izcīņa un Eiropas valstu kausu ieguvēju kausa izcīņa.
- vijoļbūvētājs Vijoļu būvētājs; vijoļmeistars.
- vijoļmeistars Vijoļu meistars; vijoļbūvētājs.
- palīgmeistars Zemāka ranga meistars.
meistars citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV