būmeisters
būmeisters vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | būmeisters | būmeisteri |
| Ģen. | būmeistera | būmeisteru |
| Dat. | būmeisteram | būmeisteriem |
| Akuz. | būmeisteru | būmeisterus |
| Lok. | būmeisterā | būmeisteros |
Būvdarbu meistars.
Avoti: AB1