birģermeistars
birģermeistars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | birģermeistars | birģermeistari |
| Ģen. | birģermeistara | birģermeistaru |
| Dat. | birģermeistaram | birģermeistariem |
| Akuz. | birģermeistaru | birģermeistarus |
| Lok. | birģermeistarā | birģermeistaros |
1.vēsturisks Viens no pilsētas rātes vadītājiem (Rīgā līdz 1878. g.).
2.Pilsētas galva (dažās valstīs).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Birģermeistaru ievēlēja no rātskungu vidus, bet to amatā apstiprināja hercogs.
- Landfogta amatu mēdza uzdot Rīgas birģermeistaram vai apvienot ar burggrāfa amatu.
- Taču pilsētas birģermeistari bija pretimnākoši un palīdzēja Vāgneram uzcelt jaunu ēku.
- Kas zina, varbūt birģermeistars Medusrausis pat piešķirtu viņam kādu medaļu?...
- - birģermeistars Medusrausis uzkliedza Eklēram un spēra ar kāju pret zemi.