meistarot
Lietojuma biežums :
meistarot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | meistaroju | meistarojam | meistaroju | meistarojām | meistarošu | meistarosim |
| 2. pers. | meistaro | meistarojat | meistaroji | meistarojāt | meistarosi | meistarosiet, meistarosit |
| 3. pers. | meistaro | meistaroja | meistaros | |||
Pavēles izteiksme: meistaro (vsk. 2. pers.), meistarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: meistarojot (tag.), meistarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: meistarotu
Vajadzības izteiksme: jāmeistaro
Gatavot, arī labot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
Saistītās nozīmesdēt, darināt, gatavot, darīt, taisīt, taisināt.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
darināt1 — Veicot noteiktas darbības, ar noteiktiem paņēmieniem veidot (priekšmetu); gatavot, taisīt.
dēt1 — Taisīt, darināt.
gatavot1 — Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
taisināt4 — Taisīt.
taisīt1 — Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1).
veidot1 — Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņam paticis tajās rušināties un kaut ko meistarot no koka klučiem.
- Savācis vecus dēļus, dabūjis naglas, āmuru un meistaro gultu.
- Starp citu, tīklus medījumu ķeršanai meistaro vien puse no viņiem.
- Matīss visu gadu krāj iedzīvei naudu, pats šo to meistaro.
- Pats savus pamatus un virspamatus meistaroju visu atvaļinājumu, ij tad nedabūju gatavus.