meistarot
meistarot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | meistaroju | meistarojam | meistaroju | meistarojām | meistarošu | meistarosim |
| 2. pers. | meistaro | meistarojat | meistaroji | meistarojāt | meistarosi | meistarosiet, meistarosit |
| 3. pers. | meistaro | meistaroja | meistaros | |||
Pavēles izteiksme: meistaro (vsk. 2. pers.), meistarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: meistarojot (tag.), meistarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: meistarotu
Vajadzības izteiksme: jāmeistaro
Gatavot, arī labot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņam paticis tajās rušināties un kaut ko meistarot no koka klučiem.
- Savācis vecus dēļus, dabūjis naglas, āmuru un meistaro gultu.
- Starp citu, tīklus medījumu ķeršanai meistaro vien puse no viņiem.
- Matīss visu gadu krāj iedzīvei naudu, pats šo to meistaro.
- Pats savus pamatus un virspamatus meistaroju visu atvaļinājumu, ij tad nedabūju gatavus.