stražņiks
stražņiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stražņiks | stražņiki |
| Ģen. | stražņika | stražņiku |
| Dat. | stražņikam | stražņikiem |
| Akuz. | stražņiku | stražņikus |
| Lok. | stražņikā | stražņikos |
1.vēsturisks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī policists (cariskajā Krievijā).
2.apvidvārds Žāvēts sieriņš (īpaši tāds, kas žāvējas mājas ārpusē).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat piektajā gadā viņš ne baronus, ne stražņikus nebija sitis vai šāvis.
- Tajā gadā apkaimē nosvila vēl dažas siena kaudzes, un tad gan vietējais stražņiks sarosījās.
- Bēgļu notveršanai tika mobilizēti nopietni spēki: policijas kārtībnieki, stražņiki, iecirkņa uzraugi, pristavi, žandarmi.
- Tagad tur esot pa vasaras laiku viens policijas augstāks ierēdnis ar divi gorodovojiem; bez tam tur cauru gadu dzīvojot divi uradņiki ar divi stražņikiem.
- Necik daudz jau tur nebija — laikam kādi astoņi vai desmit ar oficieri un viņa denščiku, vietējais stražņiks arī tur bija, bet visiem plintes un zobeni.