kruķēt
kruķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | kruķēju | kruķējam | kruķēju | kruķējām | kruķēšu | kruķēsim |
2. pers. | kruķē | kruķējat | kruķēji | kruķējāt | kruķēsi | kruķēsiet, kruķēsit |
3. pers. | kruķē | kruķēja | kruķēs |
Pavēles izteiksme: kruķē (vsk. 2. pers.), kruķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kruķējot (tag.), kruķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kruķētu
Vajadzības izteiksme: jākruķē
1.Apvērst, kārtot ar kruķi.
2.apvidvārds Jaukt, maisīt, bīdīt (ar kruķi); tīrīt (ko) nost (ar kādu rīku).
Avoti: LLVV, ĒiV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tīrības ziņā tā ir ļoti acīga un smalkjūtīga, bet, iekļūdama miesā, ņemas iz turienes kruķēt laukā visus sakrājušos netīrumus.”
- Bet tu jau esi ar kruķi kruķējams...