grozīt | Tēzaurs

grozīt

grozīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana

Lietojuma biežums :

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: grozi (vsk. 2. pers.), groziet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: grozot (tag.), grozīšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: grozītu

Vajadzības izteiksme: jāgroza

1.Mainīt kaut kā stāvokli, vairākkārt griežot to vienas puses uz otru.

Piemēri— Jā, jā, tāda diena, — es viņam piekritu, galvu grozīdams.

— Jā, jā, tāda diena, — es viņam piekritu, galvu grozīdams.
Sieviete klusēja, ar kreisās rokas pirkstiem vieglītēm grozīdama laulības gredzenu.
Tikmēr kratītāju priekšnieks groza un tausta mazā Angas fotoaparātu.
Anatolijs, gulēdams uz nāras, cilā un groza brūno papes gabalu.
Zvērs grozīja galvu, rūca un kāpās atpakaļ.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu

Stabili vārdu savienojumiGrozīt galvu; šūpot galvu.

Grozīt galvu; šūpot galvu — ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)

2.Mainīt, pārveidot.

PiemēriPiedzīvojis neveiksmes, viņš viegli grozīja savus uzskatus.

Piedzīvojis neveiksmes, viņš viegli grozīja savus uzskatus.
Agnijas rakstītajā neko daudz neesmu grozījusi.
— Nekas vairs nav grozāms, labāk padomāsim, ko darīt tālāk...
Pieprasīju būtiski grozīt vēstures pasniegšanu, sniegt bērniem noslēptos vēstures faktus.

Saistītās nozīmes

Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu

Stabili vārdu savienojumiApgrozīt pirkstos; grozīt pirkstos; grozīt rokās; apgrozīt rokās; grozīt naudu pirkstos.

Avoti: LLVV, T

Piemēri valodas korpusos:šeit