badījiens
badījiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | badījiens | badījieni |
Ģen. | badījiena | badījienu |
Dat. | badījienam | badījieniem |
Akuz. | badījienu | badījienus |
Lok. | badījienā | badījienos |
badijiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | badijiens | badijieni |
Ģen. | badijiena | badijienu |
Dat. | badijienam | badijieniem |
Akuz. | badijienu | badijienus |
Lok. | badijienā | badijienos |
Vienreizēja paveikta darbība → badīt.
Avoti: LivP, SiV