badīklis1
badīklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | badīklis | badīkļi |
| Ģen. | badīkļa | badīkļu |
| Dat. | badīklim | badīkļiem |
| Akuz. | badīkli | badīkļus |
| Lok. | badīklī | badīkļos |
Dzīvnieks, kas mēdz badīties.
Avoti: LivP