stakle | Tēzaurs

stakle

stakle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds

1.Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs.

// Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu; divžuburains miets.

// apvidvārds Spīļarkls.

2.novecojis Mietveida, stabveida balsts.

3.novecojis Kājstarpa; bikšu staru savienojuma vieta.

4.novecojis Ceļa sazarojums vai krustojums.

5.apvidvārds Ēdelīgs, vienmēr izbadējies cilvēks.

6.apvidvārds Skops, nenovīdīgs cilvēks.

Avoti: LLVV, MalV, KnG