stakle
stakle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stakle | stakles |
| Ģen. | stakles | stakļu |
| Dat. | staklei | staklēm |
| Akuz. | stakli | stakles |
| Lok. | staklē | staklēs |
1.Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs.
1.1.Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu; divžuburains miets.
2.novecojis Mietveida, stabveida balsts.
4.novecojis Ceļa sazarojums vai krustojums.
5.apvidvārds Ēdelīgs, vienmēr izbadējies cilvēks.
6.apvidvārds Skops, nenovīdīgs cilvēks.
Avoti: LLVV, MalV, KnG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Moduļu sensori tiek ievietoti ieliktnī, stakles oderē vai ārējā stakles kabatā.
- Elektrovadošie pavedieni izmantoti kā sensora materiāls, kas ieadīti apakšbikšu stakles daļā.
- Bikšu stakle 64 gadus vecajam vīram sniedzās pat zem ceļgaliem.
- Ligzdas koks vēl ir labā kvalitātē, tajā staklē ir bijusi ligzda.
- Un siltums sūcās manā staklē, manā pakaļā, manos krustos, manos sānos.