vangalēt
vangalēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vangalēju | vangalējam | vangalēju | vangalējām | vangalēšu | vangalēsim |
| 2. pers. | vangalē | vangalējat | vangalēji | vangalējāt | vangalēsi | vangalēsiet, vangalēsit |
| 3. pers. | vangalē | vangalēja | vangalēs | |||
Pavēles izteiksme: vangalē (vsk. 2. pers.), vangalējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vangalējot (tag.), vangalēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vangalētu
Vajadzības izteiksme: jāvangalē
1.Veltnēt (veļu) ar vangali; arī izrullēt mīklu u. tml.
2.apvidvārds Sist ar vangali.
Avoti: LLVV