vangalis
vangalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vangalis | vangaļi |
Ģen. | vangaļa | vangaļu |
Dat. | vangalim | vangaļiem |
Akuz. | vangali | vangaļus |
Lok. | vangalī | vangaļos |
1.Vangale – apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
2.Vīrieša loceklis.
Avoti: TlV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr šobrīd Gintam nebija laika domāt par katru vangali, kurš tā vai citādi viņam iegriezis.