iemaukti
iemaukti vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | iemaukti |
| Ģen. | iemauktu |
| Dat. | iemauktiem |
| Akuz. | iemauktus |
| Lok. | iemauktos |
Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un jāatrod iemauktus sāncenšu iedvesmai, ko palīdzēja atraisīt pašu nenopietnība.
- Ja vēlaties ar suni skriet pavadā, obligāti nepieciešams iegādāties iemauktus.
- Rabūb rišto, rabūb rišto — aizsaules iemauktos grūti nopūšas Jeremija.
- Toms noņēma iemauktus un to vietā uzlika Smokija pasniegto virves pavadu.
- Un nekad tā nav zaudējusi spēju laiku pa laikam uzlikt iemauktus dvēselei.