iemaukties
iemaukties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemaucos | iemaucamies | iemaucos | iemaucāmies | iemaukšos | iemauksimies |
| 2. pers. | iemaucies | iemaucaties | iemaucies | iemaucāties | iemauksies | iemauksieties, iemauksities |
| 3. pers. | iemaucas | iemaucās | iemauksies | |||
Pavēles izteiksme: iemaucies (vsk. 2. pers.), iemaucieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemaucoties (tag.), iemaukšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemauktos
Vajadzības izteiksme: jāiemaucas
1.Refl. → iemaukt.
2.žargonisms Uzskriet (kam).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš iemaucās manī, un sūnekļa mīkstais paklājs nodevīgi ielīgojās...
- Vai tiešām es jau paspēju kaut kur iemaukties?
- Lāpstīga roka iemaucās vispirms vienā svārku kabatā, tad otrā, ātri apčamdīja bikšu kabatas.
- Mūks mirkli tā stāvēja, uz priekšu saliecies un pats arī pētīdams savu pimpi, pēc tam pagriezās un vienā pūtienā iemaucās mūķenē līdz saknei.
- Ja es būtu atbraucis viens, nevienam nepasakot, un iemauktos iekšā un noslīktu, sūdu kāds mani atrastu tādā Dieva aizmirstā caurumā, sami noskrubinātu viens divi.