iemaukt
iemaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemaucu | iemaucam | iemaucu | iemaucām | iemaukšu | iemauksim |
| 2. pers. | iemauc | iemaucat | iemauci | iemaucāt | iemauksi | iemauksiet, iemauksit |
| 3. pers. | iemauc | iemauca | iemauks | |||
Pavēles izteiksme: iemauc (vsk. 2. pers.), iemauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemaucot (tag.), iemaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemauktu
Vajadzības izteiksme: jāiemauc
1.Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
2.apvidvārds Iesākt rakt.
Avoti: LLVV, ME, Žrg
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienīgā iespēja ir dažu sekunžu laikā iemaukt man tā sejā,
- Trīs apaļi ģīmīši ar vēl apaļākām blisenēm iemaukti apkaklēs ar noapaļotiem stūriem.
- Milzīgās pēdas, tāpat kā mātei, iemauktas izmīstītās vīzēs.
- Visi domāja, ka man kāds ir iemaucis pa aci.
- Un dod jau ar, citu reizi iemauc ar kāju pa aci.