samaukt
samaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samaucu | samaucam | samaucu | samaucām | samaukšu | samauksim |
| 2. pers. | samauc | samaucat | samauci | samaucāt | samauksi | samauksiet, samauksit |
| 3. pers. | samauc | samauca | samauks | |||
Pavēles izteiksme: samauc (vsk. 2. pers.), samauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samaucot (tag.), samaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samauktu
Vajadzības izteiksme: jāsamauc
1.Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot; šādā veidā izgatavot (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Seja ir melni-balti svītraina, svītras atgādina gredzenus, kas samaukti uz zvēriņa purna.
- Tad vēl tur tajos logos samauks iekšā...
- Viņš samauc troses zirgiem kaklā auzu kules.
- Abi atritināja savas makšķeres, mazais pelmenis samauca uz āķiem ēsmu, un, iemetuši smalki pītās auklas abpus laivai, draugi sāka vērot pludiņus.
- Viņas samauc pa trim pāriem biezu vilnas zeķu un pastalas virsū.