nomaukties
nomaukties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomaucos | nomaucamies | nomaucos | nomaucāmies | nomaukšos | nomauksimies |
| 2. pers. | nomaucies | nomaucaties | nomaucies | nomaucāties | nomauksies | nomauksieties, nomauksities |
| 3. pers. | nomaucas | nomaucās | nomauksies | |||
Pavēles izteiksme: nomaucies (vsk. 2. pers.), nomaucieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomaucoties (tag.), nomaukšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomauktos
Vajadzības izteiksme: jānomaucas
1.Refl. → nomaukt; tikt nomauktam.
1.1.lieto: reti Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa nevērīgi un pretīgi nomaucas no manas rokas un spraucas garām.
- Sapelējušā ūdenī milzīga riepa — kā no Melnā bruņinieka pirksta nomaucies gredzens.
- – viņš aplaizījies iebļāvās un nomaucās ar seju tieši ļergas slacītajos ziedos.
- kuras pārtrūka, precīzāk, nomaucās uzgriežņi,
- - Jā, es skrienu lejā pa trepēm un nomaucos.