nomaukt
nomaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomaucu | nomaucam | nomaucu | nomaucām | nomaukšu | nomauksim |
| 2. pers. | nomauc | nomaucat | nomauci | nomaucāt | nomauksi | nomauksiet, nomauksit |
| 3. pers. | nomauc | nomauca | nomauks | |||
Pavēles izteiksme: nomauc (vsk. 2. pers.), nomauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomaucot (tag.), nomaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomauktu
Vajadzības izteiksme: jānomauc
1.Maucot novirzīt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
1.1.Nodīrāt (ādu).
1.2.Nomest (piemēram, veco ādu, čaulu); atdalīt sev (ragus).
1.3.Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
1.4.Novelkot zaram veselu mizas posmu, izgatavot (parasti stabuli).
2.apvidvārds Norakt (kartupeļus).
3.žargonisms Labi paveikt (ko), piem., veiksmīgi piedalīties sacensībās.
Stabili vārdu savienojumiMaukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm.
- Maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm sarunvaloda, idioma — 1. Censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt2. Pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, pērt, iznīcināt, nogalināt
Avoti: LLVV, MiV, SLG, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cik vien ātri varēdama, nomauca vilnānās zeķes un parķa naktskreklu.
- Un par lieku piečuku vēl pāris dziesmu „ nomauks”.
- Viņi neviļus nomauc mākslīgo ādu, lai īstā vismaz kaut cik dabū uzelpot.
- Saki, cik tad nu mēs daudz ar tevi kādam esam nagus nomaukuši?
- Savukārt policija pēc katra lielāka negadījuma sola noķertajiem pārkāpējiem novilkt ādu un nomaukt nagus.