apšmaukt
Lietojuma biežums :
apšmaukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
1.Apkrāpt, piekrāpt.
2.apvidvārds Bēgot, vairoties (no kā), apskriet (ap ko, kam apkārt), parasti slepus.
3.apvidvārds Bēgot, vairoties (no kā) paskriet zem kā (parasti slepus).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri