apšmulēt
apšmulēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apšmulēju | apšmulējam | apšmulēju | apšmulējām | apšmulēšu | apšmulēsim |
| 2. pers. | apšmulē | apšmulējat | apšmulēji | apšmulējāt | apšmulēsi | apšmulēsiet, apšmulēsit |
| 3. pers. | apšmulē | apšmulēja | apšmulēs | |||
Pavēles izteiksme: apšmulē (vsk. 2. pers.), apšmulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apšmulējot (tag.), apšmulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apšmulētu
Vajadzības izteiksme: jāapšmulē
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāzeps met Oļģerdam ar cieši sarullētas avīzes stienīti, tas lidojumā izpleš spārnus kā apšmulētus nēzdogus un gļēvi noplakšķ uz grīdas, adresāta nesasniedzis.
- Ka nesaplēš zīdpapīra ielapas, ka neatrauj apaļi iegrieztos stūrīšus fotogrāfiju aizspraušanai, ka neapšmulē taukainiem pirkstiem.
- Man savā ziņā ir skaudība par tiem bērniem, kas skolā sāks iet pēc gadiem 5-10, viņiem mācības būs pavisam citādas nekā tās bija manos skolas gados, kad vienīgie materiāli bija apšmulētas grāmatas.
- Mazais izskatījās labi nobrāzta piere , apšmulētas drēbes
- Katrs izskatās citādi un tas ir tikai labi, bet tomēr grafiski viņi ir diezgan apšmulēti.