izšmaukt
izšmaukt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izšmaucu | izšmaucam | izšmaucu | izšmaucām | izšmaukšu | izšmauksim |
2. pers. | izšmauc | izšmaucat | izšmauci | izšmaucāt | izšmauksi | izšmauksiet, izšmauksit |
3. pers. | izšmauc | izšmauca | izšmauks |
Pavēles izteiksme: izšmauc (vsk. 2. pers.), izšmauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšmaucot (tag.), izšmaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšmauktu
Vajadzības izteiksme: jāizšmauc
1.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs Paslepus iziet, iznākt, izbēgt.
1.1.Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
2.sarunvaloda, transitīvs Izmānīt, izkrāpt (ko); apmānīt, apkrāpt (kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā ierauga vaļā ārdurvis, momentā izšmauc pa tām un dodas ekspedīcijā.
- Pēc mirkļa lācis atkāpās ar visu suņu barību un mēģināja izšmaukt atpakaļ mežā.
- Vēlāk jau izšmaucām no pagalma arī vakarpusē, ja vecāki bija aizņemti savos darbos.
- Vilis ātri pameta skatienu visapkārt un, kad ēdamtante neskatījās, izšmauca no telpas ārā.
- Mūsu tramvajs vēl laimīgi izšmauca cauri, kaut gan kāds pulks puišu gribēja viņu apturēt.