izšļūkt
izšļūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izšļūcu | izšļūcam | izšļūcu | izšļūcām | izšļūkšu | izšļūksim |
2. pers. | izšļūc | izšļūcat | izšļūci | izšļūcāt | izšļūksi | izšļūksiet, izšļūksit |
3. pers. | izšļūc | izšļūca | izšļūks |
Pavēles izteiksme: izšļūc (vsk. 2. pers.), izšļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšļūcot (tag.), izšļūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšļūktu
Vajadzības izteiksme: jāizšļūc
1.Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vakarā es izšļūcu no gultas un pieklauvēju pie Vigena durvīm.
- Ieraudzījis Gloktu izšļūcam pa durvīm, arhidiakons plāni pasmaidīja.
- Toties es izšļūcu no kājapakšas sveika un vesela, kaut ar dažām brūcēm, bet par visu taču jāsamaksā.
- Tas nav viegli, mūsdienās bērni grib vieglāk “ izšļūkt”, strādāt ar mazāku piepūli, bet līmenis jāceļ.
- Saki — čekai jau tik Mesteru vajadzēja, ne jau tevi, tāpēc izšļūci cauri ar vieglu izbīli, Bet stučījis neesi.