uzdabūt
Lietojuma biežums :
uzdabūt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
1.1.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
2.parasti kopā ar: "kājās" vai "augšā" Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (apavus, apģērbu).
3.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pieceļas (kājās).
3.1.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzmostas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri