uzdabūt
uzdabūt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzdabūju | uzdabūjam | uzdabūju | uzdabūjām | uzdabūšu | uzdabūsim |
| 2. pers. | uzdabū | uzdabūjat | uzdabūji | uzdabūjāt | uzdabūsi | uzdabūsiet, uzdabūsit |
| 3. pers. | uzdabū | uzdabūja | uzdabūs | |||
Pavēles izteiksme: uzdabū (vsk. 2. pers.), uzdabūjiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzdabūjot (tag.), uzdabūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzdabūtu
Vajadzības izteiksme: jāuzdabū
1.Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
1.1.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
2.parasti kopā ar: "kājās" vai "augšā" Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (apavus, apģērbu).
3.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pieceļas (kājās).
3.1.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzmostas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ka slēpņu spēles mīļotāji mēģināja skursteņos uzdabūt slēpņus,
- Uzdabūjis kādu jaunu satura pavedienu, to izteic trijās gandrīz vienādās frāzēs un tālāk netiek.
- Talkā viņam nāca draugs, kurš, pieturot kājas, jauno vīrieti uzdabūja uz Brīvības pieminekļa.
- Vai nu es piestrādāju, lai dzirkstelīti uzdabūtu šajās attiecībās, vai eju to meklēt citur.
- — Te nekā nav, — Agrai beidzot izdevās uzdabūt liesmu, un zars aizdegās.