uzčurāt
uzčurāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzčurāju | uzčurājam | uzčurāju | uzčurājām | uzčurāšu | uzčurāsim |
| 2. pers. | uzčurā | uzčurājat | uzčurāji | uzčurājāt | uzčurāsi | uzčurāsiet, uzčurāsit |
| 3. pers. | uzčurā | uzčurāja | uzčurās | |||
Pavēles izteiksme: uzčurā (vsk. 2. pers.), uzčurājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzčurājot (tag.), uzčurāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzčurātu
Vajadzības izteiksme: jāuzčurā
Urinējot uzvirzīt (urīnu) virsū (uz kā, kam).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēka elpu šinšillas uzskata par draudu, aizsargājoties tās var uzčurāt.
- Uzčurāt večiem, kas saka, ka labi zēni Tā nedara!
- Čurupilns mērkaķis ienāk vīriešu tualetē, piedāvā uzčurāt Arnoldam uz kājas.
- Sievietei bija jāuzčurā uz audumā satītām kviešu un miežu sēklām.
- Godīgi sakot, man viņš nepatika, uzčurāja uz kājas.