mukt
mukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mūku | mūkam | muku | mukām | mukšu | muksim |
| 2. pers. | mūc | mūkat | muki | mukāt | muksi | muksiet, muksit |
| 3. pers. | mūk | muka | muks | |||
Pavēles izteiksme: mūc (vsk. 2. pers.), mūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mūkot (tag.), mukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: muktu
Vajadzības izteiksme: jāmūk
1.Bēgt1.
1.1.Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom.
1.2.Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
2.Bēgt3.
3.Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
4.Stigt.
Stabili vārdu savienojumiBēg kā velns no krusta; bēg kā žīds no krusta; mūk kā velns no krusta; sargās kā velns no krusta.
- Bēg kā velns no krusta; bēg kā žīds no krusta; mūk kā velns no krusta; sargās kā velns no krusta; sargās kā žīds no krusta; mūk kā žīds no krusta sarunvaloda, frazēma — saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā
- Bēg kā žurka no grimstoša kuģa; mūk kā žurka no grimstoša kuģa sarunvaloda, frazēma — saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr tad parasti nostrādā tīri cilvēciska reakcija, ka vajag mukt.
- Un nākamajā mirklī jau muka prom, ko nagi nes!"
- Un mūk tā, ka tos apstādina tikai pretējās puses nožogojumi.
- Pēc policijas aicinājuma apstāties, draugi esot ieteikuši censties mukt projām.
- Labs, stabils kolektīvs, jauki kolēģi — nekur negribas mukt.