Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
mūksnīt
mūksnīt apvidvārds
2.Ēst.
Saistītās nozīmeskostēt, ķosēt, paikot, rabāt, rubaķ, saūnāt.
Sinonīmi
kostēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rabāt2 humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
ķellēt3 žargonisms — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
miegt5 apvidvārds — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
uzjozēt1 — Ēst.
ņemmāt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
ķeselēt3 novecojis — Ēst.
ķemmēt4 žargonisms — Ēst.
štopēt4 žargonisms — Ēst.
pulēt2 žargonisms — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
gremāt2 ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
flacēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
kleksēt3 nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
miešķēt3 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
skrotēt4 novecojis — Ēst, rīt.
šķīt2.1 sarunvaloda — Ēst.
gumzīt2 žargonisms — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
Hiponīmi
apmuļļāt ēdienu1 — Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
baroties1.2 sarunvaloda — Ēst (par cilvēkiem).
čammāt1.1 — Lēni ēst.
ēst (ar) gariem zobiem1 — Ēst bez patikas, bez apetītes.
ēst ar gardu muti1 — Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
gļēmot1 — Lēnām ēst.
glemžāt2 — Neveikli, ar gariem zobiem ēst.
glemzt1 — Lēnām ēst.
gņēgāt1 — Negribīgi ēst.
graušļāt1 — Grauzt.
grauzt1 — Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
grauzt1.4 — Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem.
grubināt1 — Grauzt, gremot, lēnām ēst.
ieēst1 — Nedaudz apēst.
iegrauzt2 sarunvaloda — Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
ieķest1 — Kārīgi paēst.
iekopties2 apvidvārds — Ieēst.
iekost4 transitīvs — Nedaudz (parasti steigā) ieēst.
iestiprināties1 sarunvaloda — Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.
kausēt1 — Daudz ēst.
ķauzēt2 — Steigšus, skaļi, daudz ēst.
ķepēt1.1 — Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
klecēt1 — Daudz un kāri ēst.
kledzēt1 — Rijīgi, steigšus ēst.
klemšāt1 — Daudz un kāri ēst.
klemst1 — Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst.
klencēt1 — Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.
klepsēt1 — Skaļi ēst (šķidru ēdienu).
klest1 — Neglīti, rijīgi ēst.
klezēt1 — Daudz un kāri ēst; ēst.
kluncīt1 — Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.
kņēgāt1 — Nelabprāt, bez apetītes ēst.
kņēgāties1 — Tūļājoties ēst.
kramstīt2 apvidvārds — Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
krimst1 — Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
krimst1.1 — Par cilvēkiem.
leksēt1 — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
lepēt1 — Strēbt, rijīgi ēst.
ņergāties1 — Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas.
ņukāt1 — Dūšīgi ēst.
paēst1 — Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
rīt1.1 sarunvaloda — Ātri, negausīgi ēst.
saēsties1 — Daudz ēdot, pilnīgi paēst.
saturēties3 sarunvaloda — Saēsties.
skribināt1.1 — Lēnām, maziem kumosiem ēst.
skrubināt1 — Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.
stiprināties1 sarunvaloda — Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
strēbt1 — Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
sukāt4 sarunvaloda — Strauji, ar lielu kāri ēst.
uzēst1 — Ieēst (ko).
uzkost1 — Iekost (4); arī uzēst (1).
vicot2 transitīvs — Kāri, ātri ēst.
vīkstīt2 — Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
villāt1 — Daudz ēst lieliem kumosiem.
žaunāt1 — Ātri un kārīgi ēst.
žaunāt2 — Daudz un lēnām ēst.
žubināt1 — Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).
žulināt2 — Ēst ar bezzobainu muti.
Hiperonīmi
baudīt2 novecojis — Ēst, dzert; nogaršot.
Tulkojumi
eat
take in solid food; "She was eating a banana"; "What did you eat for dinner last night?"
[Princeton WordNet 3.0]
3.Sist, pērt.
Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klāt, klapēt, kliest.
Sinonīmi
sveķēt1 — Sist.
dot pa mici1 frazēma — Sist, pērt.
dābt1 — Sist.
klāt5 novecojis — Sist (kādam), cirst (ar ieroci).
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
miltīt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
dancināt rīksti pa muguru1 — Sist, pērt.
pluinīt3 sarunvaloda — Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
šautīt1 — Šaust, sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
vilkt13 sarunvaloda, intransitīvs — Sist (kādam).
zvecēt1 — Sist.
žaut1 — Sist.
smelt1 — Sist.
smērēt4 sarunvaloda — Sist.
sutināt4 sarunvaloda, transitīvs — Sist, pērt.
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
zveķēt1 — Sist, pērt.
krāmēt2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Sist (kādam).
veķēt2 — Sist, pērt.
bozēt1 — Sist.
slodzīt5 apvidvārds — Pērt; arī sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
kaut4 sarunvaloda — Sist, pērt.
liet4 apvidvārds — Sist.
plītēt2 transitīvs — Sist (piemēram, ar pātagu).
test2 sarunvaloda — Tēst 1(2).
tēst2 sarunvaloda — Pērt; arī sist.
plāt3.1 transitīvs — Sist (ko).
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
stibīt3 apvidvārds — Pērt, sist.
bicināt1 — Sist.
mērkt2 žargonisms — Sist.
dot7 sarunvaloda, intransitīvs — Sist.
likt11 sarunvaloda, intransitīvs — Sist, cirst.
blietēt2 sarunvaloda — Sist, dauzīt.
Hiponīmi
bauzēt1 — Sist ar kādu priekšmetu.
belzt1 — Smagi, spēcīgi sist.
bliezt1 — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
būkāt2 — Sist, dauzīt.
cirst5 intransitīvs — Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
dauzīt2 transitīvs — Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.
dot žagarus1 — Pērt.
driepēt1 — Sist, pērt (ar driepi).
gāzt5 sarunvaloda, intransitīvs — Spēcīgi sist.
iedābt1 — Iesist.
iedot4 sarunvaloda — Iesist, iepērt.
iegniezt1 — Iesist.
iesist2 intransitīvs — Sitot skart, dot triecienu.
ievilkt12 sarunvaloda, intransitīvs — Iesist (2).
iezeltīt1 — Iesist.
kapāt2 — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
kaustīt1 — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
kokot1 — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
kraut2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Spēcīgi sist.
kulstīt2 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
kult3 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).
mielot2 apvidvārds — Pērt.
milnot1 — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
mizot4 sarunvaloda — Pērt.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
pļaukāt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pliķēt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
pogāt2 apvidvārds — Pērt.
rīkstes dot1 — Pērt.
rīkstēt1 — Pērt.
šaut3 sarunvaloda, intransitīvs — Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).
sautēt3 apvidvārds — Pērt.
sitaļāt1 — Vairākkārt viegli sist.
skaustīt1 — Kaustīt.
skaustīt2 — Sist, pērt (ar kādu sitamo).
slānīt1 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
sloksnēt1 — Sist, slānīt, pātagot.
sovarāt1 — Pērt.
sukāt3 sarunvaloda — Pērt.
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzdiegt2 apvidvārds — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsist1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
vārīt2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
velēt2 sarunvaloda — Sist, dauzīt; kult.
zeltīt3 apvidvārds — Pērt.
zilināt1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
zolēt3 — Dauzīt, pērt.
žurcēt1 — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.
zvelēt1 — Spēcīgi vairākkārt sist.
zvelt1 intransitīvs — Spēcīgi sist.
zvetēt1 — Vairākkārt spēcīgi sist.
Avoti: EH