mukt
mukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | mūku | mūkam | muku | mukām | mukšu | muksim |
2. pers. | mūc | mūkat | muki | mukāt | muksi | muksiet, muksit |
3. pers. | mūk | muka | muks |
Pavēles izteiksme: mūc (vsk. 2. pers.), mūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mūkot (tag.), mukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: muktu
Vajadzības izteiksme: jāmūk
1.Bēgt1.
1.1.Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom.
1.2.Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
2.Bēgt3.
3.Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
4.Stigt.
Stabili vārdu savienojumiMūk (arī bēg) kā velns no krusta. Mūk (arī bēg) kā žurka no grimstoša kuģa.
- Mūk (arī bēg) kā velns no krusta frazēma — saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā
- Mūk (arī bēg) kā žurka no grimstoša kuģa frazēma — saka par tādu, kas mazdūšīgi atstāj nedrošu, riskantu, bojā ejai nolemtu pasākumu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr tad parasti nostrādā tīri cilvēciska reakcija, ka vajag mukt.
- Un nākamajā mirklī jau muka prom, ko nagi nes!"
- Un mūk tā, ka tos apstādina tikai pretējās puses nožogojumi.
- Pēc policijas aicinājuma apstāties, draugi esot ieteikuši censties mukt projām.
- Labs, stabils kolektīvs, jauki kolēģi — nekur negribas mukt.