Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
mukt
mukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.mūkumūkammukumukāmmukšumuksim
2. pers.mūcmūkatmukimukātmuksimuksiet, muksit
3. pers.mūkmukamuks
Pavēles izteiksme: mūc (vsk. 2. pers.), mūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mūkot (tag.), mukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: muktu
Vajadzības izteiksme: jāmūk
1.Bēgt1.
1.1.Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom.
1.2.Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
2.Bēgt3.
3.Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
4.Stigt.
Stabili vārdu savienojumiMūk (arī bēg) kā velns no krusta. Mūk (arī bēg) kā žurka no grimstoša kuģa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Tomēr tad parasti nostrādā tīri cilvēciska reakcija, ka vajag mukt.
  • Un nākamajā mirklī jau muka prom, ko nagi nes!"
  • Un mūk tā, ka tos apstādina tikai pretējās puses nožogojumi.
  • Pēc policijas aicinājuma apstāties, draugi esot ieteikuši censties mukt projām.
  • Labs, stabils kolektīvs, jauki kolēģi — nekur negribas mukt.