gramstīt
gramstīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gramstu | gramstām | gramstīju | gramstījām | gramstīšu | gramstīsim |
| 2. pers. | gramsti | gramstāt | gramstīji | gramstījāt | gramstīsi | gramstīsiet, gramstīsit |
| 3. pers. | gramsta | gramstīja | gramstīs | |||
Pavēles izteiksme: gramsti (vsk. 2. pers.), gramstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gramstot (tag.), gramstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gramstītu
Vajadzības izteiksme: jāgramsta
1.Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas); pavirši, nevīžīgi vākt kopā; arī grābstīt1.
2.Vairākkārt, arī vairākās vietās skart (ar roku), taustīt.
3.apvidvārds Nošmaukt, zagt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gramstīdams zemienē puķes, Sirmais bija aizrāpojis līdz biezmežam, kur egļu zari nosedza sauli un auga vienīgi zaķkāposti.
- Laime, ka tas viskijs bija ribās, citādi diez vai viņš būtu tā uzreiz ļāvis svešam skuķim bez ceremonijām sevi gramstīt.
- vari jau mani suutiit dirst , bet taas ir manas domas , labaak negramsti to , ko tu nesaproti
- Pavasarī upmalās jāsa gramsta ūdens mēsli , kuri jāsade dzina , kad cāļi iz olām izšķiļas , tad cāļi jāapdūmē , lai vanags tos ne aiztiek
- Man tādu bail ēst, jo to gramstījusi tā velna vāvere!