nomest
Lietojuma biežums :
nomest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nosviest1.
1.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
1.2.Ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
1.3.Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
1.4.Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.5.Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
1.6.Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
2.Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest2.
2.1.pārnestā nozīmē Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
Saistītās nozīmes
2.2.pārnestā nozīmē Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
2.3.pārnestā nozīmē Izbeigt, neturpināt (līdzšinējo dzīvi, dzīvesveidu).
3.Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus); nosviest3.
4.parasti formā: trešā persona Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
5.sarunvaloda Atmest (nevēlamu paradumu).
6.sarunvaloda Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu).
Stabili vārdu savienojumiNomest (arī nosviest) pa roku galam. Nomest (arī nosviest) zemē. Nomest (biežāk nolikt) ieročus.
Avoti: LLVV, D3
Korpusa piemēri