atšmaukt
atšmaukt 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atšmaucu | atšmaucam | atšmaucu | atšmaucām | atšmaukšu | atšmauksim |
| 2. pers. | atšmauc | atšmaucat | atšmauci | atšmaucāt | atšmauksi | atšmauksiet, atšmauksit |
| 3. pers. | atšmauc | atšmauca | atšmauks | |||
Pavēles izteiksme: atšmauc (vsk. 2. pers.), atšmauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atšmaucot (tag.), atšmaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atšmauktu
Vajadzības izteiksme: jāatšmauc
1.Paslepus atkļūt.
2.apvidvārds Nomaukt, notīrīt (piemēram, mizu, ādu).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tu , lapsa , ievies burtnīcu un veic uzskaiti lai vilks lieku reizi nepamanās atšmaukt
- Man pēkšņi sagribējās kaut ko ieēst , un tā , kamēr Filips kaut ko tur cītīgi pētīja , es atšmaucu uz šejieni