atšļukt
atšļukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atšļūku | atšļūkam | atšļuku | atšļukām | atšļukšu | atšļuksim |
| 2. pers. | atšļūc | atšļūkat | atšļuki | atšļukāt | atšļuksi | atšļuksiet, atšļuksit |
| 3. pers. | atšļūk | atšļuka | atšļuks | |||
Pavēles izteiksme: atšļūc (vsk. 2. pers.), atšļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atšļūkot (tag.), atšļukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atšļuktu
Vajadzības izteiksme: jāatšļūk
1.Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
1.1.sarunvaloda Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) – par cilvēku.
2.sarunvaloda Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
3.Šļūkot, slīdot atvirzīties nost (sānis).
3.1.Atslīdēt uz mugurpusi.
4.parasti formā: trešā persona Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pielūdzējs atšļuka uz virtuves ķeblīša un lūkoja atskrubināt līdzi paņemto pudeli.
- - viņš vēl izdvesa un tad atšļuka savā sēdeklī.
- Mezgls atšļūk, eksplozija vārgi nopakšķ, īstas kulminācijas un maskas nomešanas nav.
- Profilējums gatavajai daļai pie ielas jau tagad izskatās tāds neveselīgi atšļucis no Vecāķu prospekta līmeņa.
- Tā nu atšļuku uz pacietajiem metāla krēsliem.