atšļūkt
atšļūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atšļūcu | atšļūcam | atšļūcu | atšļūcām | atšļūkšu | atšļūksim |
| 2. pers. | atšļūc | atšļūcat | atšļūci | atšļūcāt | atšļūksi | atšļūksiet, atšļūksit |
| 3. pers. | atšļūc | atšļūca | atšļūks | |||
Pavēles izteiksme: atšļūc (vsk. 2. pers.), atšļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atšļūcot (tag.), atšļūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atšļūktu
Vajadzības izteiksme: jāatšļūc
1.Šļūcot atkļūt šurp; šļūcot atkļūt (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Šļūkt šurp.
1.2.Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) – par priekšmetiem.
2.sarunvaloda Atnākt šļūcošā gaitā.
3.žargonisms Atnākt, ierasties.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - jautāja mans dārgais, atšļūcis no guļamistabas.
- Un tad nez no kurienes atšļūca tārps Kieša, uzlīda ābelē un viens pats nošķina visskaistāko ābolu...
- Nekad nav bijusi situācija, ka es nebūtu mājās tad, kad man ir jābūt mājās, vai ka es pēc koncerta atšļūktu mājās ar divām draudzenītēm un teiktu: “ Nu, saproti, viņām citur nebija kur iet, viņas vispār ir no Kuldīgas...
- Tad mēģini - nevari, atšļūc atpakaļ ūdenī, un tad tāds fokuss ieslēdzas: vecīt, tu tūlīt pat iekāpsi laivā!
- Nav neviena cita, kam deleģēt šo smago pienākumu, jo atrodamies smagas izvēlēs priekšā - vai nu sekot igauņu piemēram ( atrodot savai valstij progresīvu attīstības ātruma nišu), jeb atšļūkt atpakaļ sovjetisma un dogmatiskas un konservatīvas valsts truluma un aprobežotības telpā.