zemesmāte
zemesmāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zemesmāte | zemesmātes |
| Ģen. | zemesmātes | zemesmāšu |
| Dat. | zemesmātei | zemesmātēm |
| Akuz. | zemesmāti | zemesmātes |
| Lok. | zemesmātē | zemesmātēs |
Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ak, Zemesmāt, kas lapu kritušo ieaijā miegā!
- Ziniet, lietusmāte ar zemesmāti
- Arī Zemesmātei šajā laikā tika ziedojums: nelielu daļu ražas atstāja uz lauka – " ieraugam" priekš nākamā gada ražas.
- Vija Celmiņš", " 1/10 Zemesmātes biroja", " 9 km no nākotnes", " Darbnīca laukos", " Boriss saka.
- Zemesmāte, tārpu, sakņu un klusuma māte, pie tevis nav silti, un es negribu apsegties velēnu un mūžīgi vērot, kā pazūd planētas melnajos caurumos.