modinātājs
Lietojuma biežums :
modinātājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
modinātāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kas pārtrauc (kāda) miegu, panāk, ka (kāds) mostas.
PiemēriArī Gata Gāgas Štolcs un Lienas Šmukstes Olga, divi Oblomova modinātāji, kas viņu fiziski izvelk no gultas un metaforiski dod padzerties iz zemes avotiem, nav sendienu gudrie, bet nomaldījušies, skrējienā ierauti mazi cilvēki, kuru eksistences attaisno, skaitot viņu amatu nosaukumus.
1.1.Tas, kas rosina aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
PiemēriTe dzimuši, mācījušies un darbojušies daudzi mūsu tautas modinātāji.
2.vīriešu dzimte Pulkstenis ar zvanu, kas iestatāms signalizēšanai noteiktā laikā.
PiemēriPēkšņi iedžerkstējās modinātājs.
Saistītās nozīmesmodinātājpulkstenis.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit