zvanītājs
Lietojuma biežums :
zvanītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
zvanītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus; zvaniķis.
PiemēriLai darot, kas vīrišķiem tādā reizē darāms: lai apstaigā kapa racējus, sameklē apstāvētāju, salīgst zvanītāju un pūtējus — un priekšlaikus nepielejas kā mārks!
Saistītās nozīmeszvaniķis.
2.Cilvēks, kas veic telefona zvanu.
PiemēriViņa atpazina zvanītāja numuru.
3.formā: vīriešu dzimte Modinātājpulkstenis.
Saistītās nozīmesmodinātājpulkstenis.
Tulkojumialarm clock.
Avoti: ĒiV, T
Korpusa piemēri:šeit