Rudens versija 2021
381 119 šķirkļi
zvanīt
zvanīt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par zvanu (1)); atskanēt šādām skaņām.
Stabili vārdu savienojumiZvanīt uz kapiem.
1.1.Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
1.2.pārnestā nozīmē Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par smiekliem, cilvēka balsi); atskanēt šādām skaņām.
1.3.pārnestā nozīmē Radīt raksturīgas dzidras, parasti samērā augstas, balss skaņas (par dažiem putniem, parasti dzeguzi); atskanēt šādām skaņām.
2.intransitīvs Darbinot, piemēram, attiecīgu mehānismu, panākt, ka zvans (1) rada skaņas.
2.1.transitīvs Skandinot zvanu, piemēram, vēstīt (ko).
3.intransitīvs Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci); atskanēt šādām skaņām.
3.1.transitīvs Ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) — par pulksteni.
4.intransitīvs Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas; atskanēt šādām skaņām.
4.1.transitīvs Darbinot (signālierīci), panākt, ka (tā) rada skaņas.
4.2.Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona; atskanēt šādām skaņām.
5.sarunvaloda, transitīvs Atkārtoti, arī apnicīgi runāt, teikt.

Stabili vārdu savienojumiAusīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri: