zvanīšana
zvanīšana sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zvanīšana | zvanīšanas |
| Ģen. | zvanīšanas | zvanīšanu |
| Dat. | zvanīšanai | zvanīšanām |
| Akuz. | zvanīšanu | zvanīšanas |
| Lok. | zvanīšanā | zvanīšanās |
1.Dzidru, melodisku (zvana) skaņu atskanēšana.
PiemēriPar zvaniķi, kurš bijis puskurls no zvanīšanas, par mācītāju, kuru zvaniķis nodevis, par pazudušo altārgleznu.
- Par zvaniķi, kurš bijis puskurls no zvanīšanas, par mācītāju, kuru zvaniķis nodevis, par pazudušo altārgleznu.
- Skaņas, kas no tās nāk, atgādina ritmisku gonga zvanīšanu.
2.Signālierīces, iekārtas radītu skaņu atskanēšana.
PiemēriTelefons zvanīja vienā zvanīšanā.
- Telefons zvanīja vienā zvanīšanā.
- Kad, tālāk atsveicinādamās no pagātnes, sāku šķirot skapī drēbes, sagaidīju dusmīgu klauvēšanu un zvanīšanu pie durvīm.
3.Telefona sistēmas darbināšana tā, lai panāktu, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona.
PiemēriNo zvanīšanas Barbarai izvairos, jo vakar viņas sekretāre pavaicāja, kas noticis ar manu balsi.
- No zvanīšanas Barbarai izvairos, jo vakar viņas sekretāre pavaicāja, kas noticis ar manu balsi.
- Vecmāmiņa tik un tā nesaprastu, ka telefons jau galvenokārt ir vajadzīgs nevis zvanīšanai, bet lai spēlētos.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit