kliņģeris3
kliņģeris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kliņģeris | kliņģeri |
Ģen. | kliņģera | kliņģeru |
Dat. | kliņģerim | kliņģeriem |
Akuz. | kliņģeri | kliņģerus |
Lok. | kliņģerī | kliņģeros |
1.Vājš cilvēks ar garām kājām.
2.Vājš zirgs.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sāļos kliņģerus sadrupina palielos gabalos, pievieno kausētajai šokolādei un apmaisa.
- Jo tā ir tā garša, kādai jābūt seno laiku kliņģeriem.
- Piemēram, dzimšanas dienas kliņģeris ar safrānu ir gardāks un dzeltenāks.
- To pievieno piparkūkām, pudiņiem, karstvīnam, punšiem, kliņģeriem.
- No rītiem ar kaulainiem pirkstiem lupinu nost rozīnes no apkaltušā kliņģera.