kliņģeris2
kliņģeris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kliņģeris | kliņģeri |
| Ģen. | kliņģera | kliņģeru |
| Dat. | kliņģerim | kliņģeriem |
| Akuz. | kliņģeri | kliņģerus |
| Lok. | kliņģerī | kliņģeros |
Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
Avoti: EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sāļos kliņģerus sadrupina palielos gabalos, pievieno kausētajai šokolādei un apmaisa.
- Jo tā ir tā garša, kādai jābūt seno laiku kliņģeriem.
- Piemēram, dzimšanas dienas kliņģeris ar safrānu ir gardāks un dzeltenāks.
- To pievieno piparkūkām, pudiņiem, karstvīnam, punšiem, kliņģeriem.
- No rītiem ar kaulainiem pirkstiem lupinu nost rozīnes no apkaltušā kliņģera.