klamburis3
klamburis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klamburis | klamburi |
| Ģen. | klambura | klamburu |
| Dat. | klamburim | klamburiem |
| Akuz. | klamburi | klamburus |
| Lok. | klamburī | klamburos |
1.Vecs, noliesējis zirgs.
2.Slikts cilvēks.
3.Veca, vārga dzīva būtne; nolietots priekšmets.
4.Lempīga neveikla dzīva būtne.
Avoti: SiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ilglaicīgai lietošanai radīts knaģis jeb klamburis ni nerūsējošā tērauda ( 18/8).