ādainis1
ādainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ādainis | ādaiņi |
| Ģen. | ādaiņa | ādaiņu |
| Dat. | ādainim | ādaiņiem |
| Akuz. | ādaini | ādaiņus |
| Lok. | ādainī | ādaiņos |
1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Vājš, vecs, nodzīts zirgs.
1.1.Ļoti vājš, izdilis dzīvnieks vai cilvēks.
2.apvidvārds Tāds, kas ir gatavots no speciāli izstrādātas dzīvnieka ādas (parasti par cimdiem).
3.parasti formā: daudzskaitlis Rati ar ādas polsterējumu iekšpusē.
4.sarunvaloda Cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk – kādā citā apģērba gabalā no ādas).
Avoti: LLVV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Spožā heihēra uz visu citu fona izceļas ar ādaini spīdīgajām lapām.
- Divgalvaini un kazragaini, ar čūsku astēm un indes mēlēm, zvīņaini un ādaini, spalvaini un apsvilināti ugunī.
- Ziedi ādaini, sīki, necila izskata, nelielās čemurveida vai skarveida ziedkopās zaru galos vai lapu žāklēs, parasti blāvi, dzeltenīgi vai brūngandzelteni, retāk sārti, ātri nobirst.
- Priekšējie spārni parasti ir šauri un ādaini, tie kalpo kā kamuflāžas un aizsargājošie spārni, nosedzot apakšējos spārnus, kuri ir daudz platāki, smalkāki un trauslāki, kā arī caurspīdīgi.
- Priekšspārni parasti ādaini , pakaļspārni vēdekļveidā sali k ti