kaikars
kaikars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaikars | kaikari |
| Ģen. | kaikara | kaikaru |
| Dat. | kaikaram | kaikariem |
| Akuz. | kaikaru | kaikarus |
| Lok. | kaikarā | kaikaros |
1.Vājš, kalsns cilvēks.
2.Draisks pusaudzis, gariem, izstīdzējušiem locekļiem.
3.Vārgs zirgs.
4.Cilvēks, kas netiek līdzii otram ne darbos, ne iešanā.
Avoti: ME, EH