kaikslis
kaikslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kaikslis | kaikšļi |
Ģen. | kaikšļa | kaikšļu |
Dat. | kaikslim | kaikšļiem |
Akuz. | kaiksli | kaikšļus |
Lok. | kaikslī | kaikšļos |
Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
Avoti: ME