kaikslis
kaikslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaikslis | kaikšļi |
| Ģen. | kaikšļa | kaikšļu |
| Dat. | kaikslim | kaikšļiem |
| Akuz. | kaiksli | kaikšļus |
| Lok. | kaikslī | kaikšļos |
Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
Avoti: ME